| |
Om «Makonis« besøg i Them kan man sige, at sjældent har så mange sunget for så få.
Ni år har Sandra Lipina og hendes mand Ilmars Lipins fra Gulbene arbejdet med børnekoret «Makoni«, og de har de gjort så godt, at «Makoni« regnes mellem de allerbedste mellem de omkring 200 andre lignende kor, der findes i Letland.
Sandra Lipina tager sig af de sanglige, arrangementerne og koreografien, mens Ilmars Lipins tager sig af de tekniske. Med sig til Danmark havde de også Rudite Niedra, som tog sig af praktiske ting på turen og udførte et stort arbejde bag scenen.
Hyppig vinder
I Letland og omliggende lande konkurreres på livet løs i Grand Prix’er og lignende sangerdyster, og når «Makoni« har deltaget i nationale eller internationale konkurrencer, har de sædvanligvis vundet, og de er aldrig blevet dårligere placeret end nr.3.
Det fortalte et stolt Sandra Lipina før afskedskoncerten på Toftebjerg Medborgerhus.
Som formanden for venskabsforeningen Jens Muff Hansen gennemskuede gennem sin velkomsttale, var der nok ikke så mange af de fremmødte, der behærskede det lettiske sprog, så Antra Kahr stod for oversættelsen.
Sandra Lipina lagde ikke skjul på, at der skulle arbejdes hårdt for at opnå sådant niveau, og beløningen for de unge sangere er udelukkende rejser og oplevelser.
Under korets ophold i Them var de lettiske gæster indkvarteret hos 12 værtsfamilier, og alene det at komme tæt på en fremmed kultur var en stor og positiv oplevelse for sangerne - og sikkert også for værtsfamilierne.
Et par koncerter i Gjessø og Them for børnehavebørn og skoleelever samt to større koncerter på Bryrup Skole og Toftebjerg Medborgerhus overkom koret på de to dage i Them. Bedst tilslutning var der til afslutningskoncerten, men mange flere burde have undt sig at opleve, hvordan musikken trives i et land, der endnu ikke er grebet af “Stjerne for en aften”-syndromet.
Alsidigt repertoire
Sangmæssigt gøres det næppe meget bedre, koreografien var rolig, og indeholdt flere tableauer, end vi normalt ser på disse kanter. Tekstmæssigt var man ikke bange for at tage fat på såvel det religiøse som det sentimentale. De små sangere sang om grise, der blev væk i rugmarken, om at tale i mobiltelefonen under vandet om mor og dukker.
De ældre havde blandt andet et stærk sang om et druknet barn, som moderen fornemmer i havets bølger og træernes susen, og da 5-årige Madara sang slutverset som personificering af det lille, druknede barn, behøvede man ikke forstå ordene for at blive rørt. For god ordens skyld skal tilføjes, at der også var muntre og livlige sang- og dansenumre på programmet.
Ture til Himmelbjerget, Labyrinthia og Them Svømmehal nåede det lettiske kor også, før de onsdag drog videre. I første omgang for at give koncert i Legoland.
Lystige spillemænd til Bryrup Byfest
Foreningen for Venskabssamarbejde Them - Gulbene markerer sig allerede under Bryrup Byfest, hvor der bliver underholdning med lettisk spillemandsmusik til morgenkaffen lørdag. Kreicburgas Zikeri hedder den spændende gruppe, der bl.a. har musik af den pæredanske Benny Andersen på programmet.
Jens Muff Hansen oplyser, at gruppen før deres besøg i Bryrup medvirker ved en koncert i Kolding, hvor adgangsbiletten koster 200 kr., mens de i Bryrup kan opleves ganske gratis.
Kreicburgas Zikeri er et populært band, og det er sansynligt, at en del mennesker med lettisk baggrund vil møde op i Bryrup. Måske kan publikum synge med på “om lidt er kaffen klar” med både dansk og lettisk tekst. |
|
Par «Mākoņu« ciemošanos Temā varētu sacīt: reti gan tik daudzi ir dziedājuši tik nedaudziem.
Deviņus gadus Sandra Līpiņa un viņas vīrs Ilmārs Līpiņš no Gulbenes ir strādājuši ar grupu «Mākoņi«, pie kam darījuši to tik labi, ka šī grupa skaitās viena no pašām labākajām apmēram 200 Latvijas popgrupu vidū.
Sandra Līpiņa ir tā, kas rūpējas par dziesmām, pasākumiem un horeogrāfiju, bet Ilmārs Līpiņš – par uzstāšanās tehnisko pusi. Uz Dāniju viņiem līdzi bija arī palīgs – Rudīte Niedra, kas rūpējās par ceļojuma praktiskajiem jautājumiem, un aizkulisēs sagatavoja grupu priekšnesumiem.
Daudz uzvaru
«Latvijā un tās kaimiņvalstīs noris ļoti daudz konkursu - gan par Grand Prix, gan citām balvām, un ikreiz, kad «Mākoņi« uzstājas kādā no nacionālajiem vai internacionālajiem konkursiem, tie ir uzvarētāju skaitā – nekad zemāk par trešajo vietu«, noslēguma koncertā Toftebjēu Tautas namā ar lepnumu pastāstīja Sandra Līpiņa.
Kā jau sadraudzības biedrības priekšsēdētājs Jenss Mufs Hansens minēja savā uzrunā, publikā nebija daudz tādu, kas pārvaldītu latviešu valodu, tādēļ Antra Kāra rūpējās par tulkošanu.
Sandra Līpiņa neslēpa, ka, lai sasniegtu šādu līmeni, cītīgi jāstrādā, pie kam jauniešu vienīgais atalgojums par darbu ir ceļojumi ar tajos gūto pieredzi.
Savas uzturēšanās laikā Temā latviešu ciemiņi mita 12 ģimenēs, un jau tas vien – tuvāk iepazīt svešu kultūru – dziedātājiem (un, protams, arī vietējām ģimenēm) sniedza lielu un pozitīvu pieredzi.
Uzturēšanās laikā Temā (divās dienās) grupa iespēja sniegt pāris koncertus Gjesē un Temas bērnudārzu audzēkņiem un skolēniem, kā arī uzstāties lielākos koncertos Bruirupas skolā un Toftebjēu Tautas namā.
Visvairāk cilvēku bija noslēguma koncertā, tomēr daudz, daudz krietnākam ļaužu pulkam būtu vajadzējis sev atvēlēt šo prieku – izbaudīt, kā zemē, kas vēl nav aplipusi ar «Zvaigzne uz vienu vakaru«- sindromu, triumfē mūzika.
Daudzveidīgs repertuārs
Mūzikālā izpildījuma ziņā nezin vai iespējams uzstāties daudz labāk; horeogrāfija bija mierīga, un tajā bija vairāk statisko elementu, nekā raksturīgs austrumpuses priekšnesumos.
Tekstu ziņā grupa nebaidījās pieskarties ne reliģiskiem, ne sentimentāliem jautājumiem. Mazie izpildītāji dziedāja par cūciņām, kas pazūd rudzulaukā, par runāšanu pa mobīlo telefonu zem ūdens, par mammu un par lellēm.
Vecākie dziedātāji, citu dziesmu starpā, dziedāja arī par noslīkušu bērnu, kuru māte sajūt jūras viļņu trīsās un koku šalkoņā, un kad mazā, piecgadīgā Madara kā noslīkušā bērniņa personifikācija dziedāja pēdējo dziesmas pantiņu, nebija nepieciešams saprast vārdus, lai izjustu noskaņu.
Protams, jāpiemin arī tas, ka programmā bija arī daudz jautru un dzīvīgu dziesmu un deju.
Pirms doties tālāk, latviešu grupa iespēja pabūt arī Himelbergā, Labirintijā un Temas Peldbaseinos. Un prombraucot vispirms sniedza koncertu Legolendā.
Lustīgi spēlmaņi ciemosies Bruirupas ciema svētkos
Temas-Gulbenes Sadraudzības biedrība atkal ļaus sevi manīt jau Bruirupas ciema svētkos, kuros rīta kafijas laikā citu priekšnesumu starpā uzstāsies arī latviešu spēlmaņi. Šo interesanto grupu sauc «Kreicburgas Ziķeri«, un viņu programmā ir arī
līdz saknēm dāniskā Benija Andersena dziesmas.
Jenss Mufs Hansens pastāstīja, ka pirms ciemošanās Bruirupā grupa piedalās koncertā Koldingā, un šajā koncertā ieejas biļete maksā 200 kronu, taču Bruirupā ieeja uz koncertu būs par brīvu.
«Kreicburgas Ziķeri« ir populāra grupa, tāpēc sagaidāms, ka uz Bruirupu atbrauks arī daļa latviskas izcelsmes ļaužu. Un varbūt publika varēs
dziedāt līdzi Andersena «Un drīz būs kafija« gan dāniski, gan latviski.
|
|
